Ar prieku uz Sāremā
Esam aizvadījuši atkal vienu kopīgu pasākumu ekskursijā uz Sāremā.No rīta vēl samiegojušies-cits pēc vakara maiņas,cits pēc tāla ceļa no otra Latvijas gala-uzsākam mūsu ceļojumu.Pa ceļam iestiprināmies Salacgrīvas kafejnīcā – gardi un cenas pieņemamas.Atžirguši no kafijas ,vērojam apkārtnes ainavas,līdz ,nemanot ,esam jau Pērnavā. Te veicam pilsētas vizuālo apskati caur autobusa logu.Pilsēta man šķita klusa,kā aizsnaudusies šajā karstajā vasarā.
Ar prāmi dodamies pāri Lielajam līcim uz MUHU salu.Tā ir trešā lielākā Igaunijas sala ar senu arhitehtūru,savu bagāto augu valsti un savvaļas dzīvniekiem.Agrāk te bija daudz zvejnieku mazu ciematiņu ,bet laika gaitā izsīkuši.Viens no tiem ir tūristu iecienītais KOGUMA ciems.Vecās mājas klātas salmu-niedru jumtiem, akmens sētām,veciem ,apsūnojušiem kokiem.Te savu dzīvi vadījis igauņu rakstnieks Juhans Smūls. Te ir daudz savvaļas orhideju,kadiķu mežu. Katrs no mums te atrada ko interesantu.
Pa veco dambi nonācām Sāmsalā.Apskatījām veco Poides baznīcu,kurā notiek mūzikas koncerti.
Leģendām apvītais KĀLI meteorita krāteris. Izsitis 22m dziļu bedri,ar 110 m apkārtmēru.Viducī zilizaļgans ūdens,kura līmenis palu laikā paceļoties.Ilgi zinātnieki strīdējušies par šī krātera izcelsmi.Kas bija ziņkārīgāks-nokāpa tuvāk apskatīt. Zivis te nedzīvojot-par daudz dzelzs.
Gribējām pievarēt lielo PIRETAS akmeni ar 4m augstumu un 18 m apkārtmēru -nekā! Kā ar ledājiem atnests,tā te palicis uz mūžiem.
SIRVES bāka un zemesrags majestātiski paceļas virs jūras.Izklīdām visi gar jūras krastu,kas klāts lielākiem un mazākiem oļiem.Dažs pamanījās atrast akmentiņu ar caurumiņu -laimei vai talismans. Tālāk no krasta aug kadiķu audzes.Ja skaidrā dienā skatās uz pretējo krastu ,varot redzēt mūsu Kurzemi. Nu kaut kādus attālus siluetus saskatīju,vai varbūt tas bija karstās saules žilbums?
PANGAS stāvkrasts mūs sagaidīja ar iespaidīgu skatu no augšas uz jūru- kā nekā 20 m augstas.Stāvas dolomīta vai kaļķakmens klintis vareni slejas gar visu krastu.Gājām pa krasta kadiķu meža taku meklēt ,kur tad var nokāpt pie jūras? Pēc kāda laba gabala ieraudzījām alpīnistus? Nē! Izrādās,ja gribi tikt pie jūras ,rāpies pa virvi lejā un tāpat augšā. Nu ,ja nespēj tikt atpakaļ,nakšņosi pie jūras. Mēs neriskējām. Pēc ilgā gājiena iestiprinājāmies- cits ar saldējumu,cits slāpes veldzēja ar alu,cits ar ūdeni…Skati te neaizmirstami.
Pa ceļam apstājāmies pie viena no slavenajiem avotiem. Kamēr citi pildīja pudeles ar ūdeni,daži pamanījās pamieloties ar mellenēm. Saka,ja muti mazgāšot avota ūdenī,palikšot mūžam jauns. Nu redzēsim!
ANGLAS vējdzirnavas ir ar senu vēsturi.Mēs arī apskatījām iekārtoto muzeju un uzzinājām,ka te ir podnieku,vilnas apstrādes darbnīcas.Te izklīdām kur kurais- cits gāja uz vējdzirnavām,cits uz muzeju,cits kādu saldējumu apēst. Mazajā dzirnavu dīķī dzīvo zivis,vardes un zied ūdensrozes. Te izstādīta arī veco laiku tehnika. Iemēģinājām arī to – nu vismaz nofotografējoties.
Nakti vadījām KURESĀRES (agrāk Kingisepa) viesnīcā. Pirms miega paspējām iepazīt mazliet pilsētu. Pabijām veikalā ,kur laipnas pārdevējas sagaida ar: TERE!(sveicina) Preču cenas dārgākas kā pie mums,pat tās(KALEV šokolāde),ko pērkam Latvijā. Veikali tukši,pilsēta arī laikam ātri dodas pie miera,tikai tūristi klīst. Pēc pastaigas mazliet bariņā pārrunājām dienas iespaidus un tad nolēmām veikt vakara atsvaidzinošo peldi jūrā. Cik labi! Viss dienas karstuma nogurums pazuda un labs miegs klāt!
KARJAS KATARĪNAS baznīca saglabājusies no viduslaikiem ar sienu gleznojumiem,lielām velvēm un telpām ar kamīniem,kur atpūtās svētceļnieki.
KURESĀRE slavena ar saviem SPA kūrortiem,kur veselību var uzlabot ar dūņu vannām,maskām un daudz ko citu.Iespaidīgs ir Bīskapa pils cietoksnis.Pils sienas ir 3m biezas,apkārt plati aizsarggrāvji,uz jumta novērošanas lūkas.Šobrīd tur ir vairākās zālēs izvietots muzejs no senatnes līdz mūsdienām. Mani kolēģi ieinteresēti klausījās muzeja gida stāstījumu par katru no telpu eksponātiem.
PALDIES mūsu ilggadējai gidei -Intai par katra objekta iepazīstināšanu un interesantu stāstījumu.
Šis ir mans skats uz redzēto. Rakstiet arī jūs,jo katra acs redz citādāk.
Jūsu AO Maxima priekšsēdētāja – Anna
Bildes neatsūtījāt,tad lieku kādas ir.
