Niansītes no Latgales puses.

Skaistā augusta rītā maximieši pulcējās, lai dotos ilgi gaidītā, Coronas dēļ atliktā, ekskursijā uz Latgales pusi. Mūs pavadīja lieliskā gide no REMIRO TRAVEL Renāte un šoferītis Andris.

Pirmā piestātne – Preiļu leļļu galerija. Daži no mums jau te bijuši, bet, atgriežoties vēlreiz, ieraugi atkal ko jaunu vai citādāku. Visi ar interesi apskatīja leļļu izstādi, bet lielākā daļa dalībnieku ļāvās sev iejusties senos tērpos, kļūstot par baronesēm, galma dāmām vai vienkārši izjust kāda sajuta , nēsājot tādu tērpu. Pie miniatūrpils greznajiem balkoniem, tiltiņiem, dīvāniem, tornīšiem katrs varēja sevi iemūžināt sevi bildēs skaistajos tērpos.

Pēc jautrās bildēšanās apskatījām Preiļu parku ar gidi, kura mums sniedza lielisku dziesmu koncertu akustiskajā kapelā. Parkā atrodas Mīlestības kalniņš, Ādama un Ievas saliņa. Dažreiz te pastaigājoties Baltā dāma. Ar mums viņa šoreiz nevēlējās satikties.

Maza pastaiga un nonākam pie vasaras Pankūku kafejnīcas. Smaržo apetītelīgi! Te satiekam AS Preiļu siers gidi, kura mums pastāsta par siera ražotni un galvenais esot Čedaras siers. To tad ari laipni mums sniedz degustēt četrās dažādās gatavības pakāpēs. Žēl, ka Maximā to nepārdod. Gardi gan! Te mūsu punčus lutināja ar varen gardu dārzeņu biezzupu, maizītēm ar kaņepju sviestu, atsvaidzinošu dzērienu un desertā pārsteigums! – Čederas siera saldējums! Garšoja visiem! Paldies!

Gardi un sātīgi paēduši , mērojām ceļu līdz Aiņa Novika gliemežu saimniecībai. Pats saimnieks ļoti amizants, tikpat interesants stāstījums par viņa gliemežu audzēšanas pirmsākumiem, pārstrādi. Kamēr klausījāmies, uz galdiem parādījās bļodiņas ar marinētiem gliemežiem, kā arī gī sviestā un gliemeņu pastēte. Daudzi bija skeptiski noskaņoti, bet daži tomēr uzdrošinājās pagaršot. Tie, kas pieraduši pie šādām delikatesēm, ar smaidu uzņēma pārējo skepsi. Mana skeptiskā kolēģe teica- mutē neņemšu!, bet tomēr pagaršoja un re!- pēc sēnēm garšojot. Lai labāk noslīd uz leju, katram pa piņģerotam šmakovciņas.
kurš vēlējās nopirka sev gan gliemežus marinādē, gan šmakovku ar gliemezīti vidū. Vienaldzīgo nebija!

Pēc gliemežu dārza dodamies uz vīna saimniecību KALNI. Šeit mūs sagaida saimniece un izvadā pa Burvju dārzu ar elfiem un rūķiem, ziedi visapkārt, soli,kur klusumā baudīt sienāžu vijoļu spēli un putnu kori. Citā dārza pusē ābeles, ķirši, cidonijas, kazenes, plūmes….Apskatījām ražošanas telpas, uzzinājām kā raudzē vīnu un degustējām četras vīnu šķirnes. Kas vēlējās, atveda arī mājiniekiem vai draugiem.

AGLONA- kurš gan nezina šo vietu? Mēs, kā jēri pļavā , izklīdām pa Aglonas baznīcas teritoriju, jo šeit gids nav vajadzīgs, jo katrs sev atrod svarīgāko stūrīti, ko vēlas apskatīt. Baznīcas iekšienē kāds nolika svecīti, cits ko palūdza, kādam pietika vien pabūt šajās dvēseliski vienreizējās telpās. Citi apbrīnoja baznīcas majestātiskumu no ārpuses. Gandrīz visi padzērās no Svētā avota vai paņēma arī līdzi ūdeni. Izejot no baznīcas teritorijas, pārņēma viegluma sajūta.

Dieva svētību guvuši, devāmies uz Maizes muzeju pie saimnieces Vijas. Sētā apņem ceptas maizes smarža, mmmm! Tā īsti vēl izsalkuši neesam, jo tik daudz degustāciju bijis. Sētā salmu zirgs, pie kura arī piestājam klausīties, tautiski tērptās saimnieces stāstā par Maizes muzeja tapšanu, maizes cepšanu un tad aicina mūs uz īstām latgaļu vakariņām ar dziesmām un dančiem – visaktīvākie un lustīgākie starp mums – talsinieki! Galdā tiek celti zupa, vairāku veidu maize, kartupeļi ar zosti (mērci), kļockas (klimpas), sipenīks, speķis (varen gards!!!), ogu kompots, tēja ar medu, šmakovka (bez tās nevarot garšu izjust). Taupīts netiek nekas- saimniece tik mudina ēst , cik lien un katru tukšo trauku veikli nomaina pret pilnu. Galds kā kāzās!

Pieēduši, izdziedājušies, izlēkuši danču riņķi, dodamies uz nakšņošanas mītni – viesu māju AGLONAS ALPI. Ko tur teikt, kurš tad ies tik agri gulēt, ja turpat blakus ezers! Kam nav peldkostīma, tas pa pliko ezerā iekšā! Vēl maza pasēdēšana, papļāpāšana un tad jau no svaiga gaisa veras acis ciet.

Rītā modušies, dažs jau paspējis nopeldēties, sēžamies pie bagātīgi klāta zviedru galda. Labi ieturējušies, apskatām vēl apkārtni. Nu tiešām – ezers, kalni, pakalnos izvietojušās mazās viesu mājas, ielejā – meži, mājas… Skaisti!

Braucam pie PŪDNĪKU SKŪLAS keramiķa Aivara Ušpeļa. Ar sievu Vēsmu abi laipni izrāda savu skaisti sakopto sētu, darbnīcu, pastāsta un parāda, kā tos podus īsti taisa. Var nopirkt, ja vēlas kādu podu. Vēsma savu iedvesmu izliek skaistās eļļas krāsu gleznās. Man vislabāk patika spilgti sarkanās magones!

Laiks mūs lutina, tāpēc, iedvesmojušies no mākslinieku sakoptās sētas ar dīķi un ūdensrozēm, ceļojam uz LŪZNAVAS MUIŽU. Mūs uzņem muižas kapellā, jo muižas telpās notiek gatavošanās mūzikas festivālam. No katras telpas skan dažādas skaņas, mēs ar vienu aci varam ielūkoties. Muižas gide pastāsta par vēsturi un, kas laiku laikos atradies šajās telpās.
Tepat pagalmā vēl aizvien aug daudzstumbru liepa. Kas tur sevišķs? – jūs teiksiet? 21 stumbrs – tas tomēr ir kaut kas! Kādas meitenes nepiepildītā mīlestība salauza viņas sirdi un no asarām izauga liepa ar 21 stumbru. Saka, ja ielien viducī, būšot patiesa un stingra mīlestība. Redzēju daudzus liepas viducī – lai veicas!

Spīd saule, braucam pie speķa meistara Andra Mejera. Rupja maize, dažādi sagatavoti žāvēti un sālīti speķi. Vēl silts un traki gards! Ikdienā speķi neēdu, bet no šī nevar muti atraut. Ar speķi jau nav viss – vēl mūs cienāja ar ugunskurā ceptām rudzu miltu pankūkām ar speķīti. Nu re kāda speķa pielietošanas daudzveidība!

Tālāk doties mūs pasteidzināja pēkšņi uznākusi lietus gāze. Lai atsvaidzina gaisu, bet mēs steidzamies pie koku vilnas meistara Ritvara Toča uz Barkavu. Pie meistara sētas spīd saule! Cauri ābeļu dārzam mūs aizved uz siltumnīcu tipa saieta vietu, kur uzzinām visu par Ritvara darbošanos ar koku mizu, pārvēršot to vilnā un, veidojot dažādus izstrādājumus, kas palīdz pie dažāda veida sāpēm. Uzzināt ko tādu ir vērts, jo esam pieraduši tūlīt pie mazākās sāpes dzert tabletes. Zīļu kafija izpalika, jo vecās zīles beigušās, bet jaunās vēl kokā.

Tā nu divu dienu garumā uzņēmuši lauku enerģiju, saelpojušies svaigu gaisu, uzzinājuši daudz jaunas informācijas, saēdušies visādus gardumus, gar skaistajiem Daugavas krastiem dodamies uz Rīgas pusi, lai izklīstu katrs uz savām mājām līdz nākošā gada ekskursijai.

PALDIES! Visiem, kuri mūs viesmīlīgi uzņēma, cienāja, rādīja. Paldies! gidei RENĀTEI un šoferītim!