Skaista diena Limbažu pusē
Dārgie kolēģi!
Rudens jau klājis zemi ar krāsainu lapu segu, dažviet pat sniegpārslas uzsākušas savu deju.
Mēs pakavēsimies kādā skaistā vasaras dienā, ko kopīgi pavadījām Limbažu pusē.
Kā jau katru gadu, arī šogad izvēlējāmies skaistu brīvdienas atpūtas maršrutu – Lielstraupes pils – Lavandu dārzs – Briežu dārzs – Sudraba muzejs Limbažos – Tūjas jūrmala.
Apskatījām Lielstraupes pili un klausījāmies gides stāstījumu par pils vēsturi un darbību. Kā jau zinām – šeit padomju laikā bija plaša ārstniecības iestāde alkoholisma ārstēšanai. Tagad vēl saglabājušās dažas darbojošās nodaļas ārstniecībai un rehabilitācijai. Apkārt pilij ir brīnumskaists iekopts parks. Tur var mieru un klusumu baudīt pils šā brīža iemītnieki. Radošie darbinieki var iedvesmoties jauniem darbiem – dzejot, rakstīt, gleznot vai vienkārši pasapņot.
Tālāk mūsu ceļš veda pa vasarīgām ainavām uz Lavandu audzēšanas saimniecību. Te mums mājas saimniece pastāstīja ,cik grūti visu bija iesākt darīt, jo iemaņu nebija, vien nedaudz zināšanu no mācībām skolās. Bijis pat tā, ka viss, ko iestāda, salnās nosalis. Vēlāk iemanījušies iepirkt gan sēklas, gan stādus Holandē aukstumizturīgus, kas piemēroti mūsu laika apstākļiem.Šobrīd saimniecībā ražo lavandu eļļu, ko varējām iegādāties. Protams ir daudz vēl kas, ko ražo, bet eļļa ir galvenais.
Pa leknas zāles noaugušo lauku ceļiem turpinājām ceļu pie briežu audzētājas Sarmītes Brūveres. Bijām jau mazliet paguruši, bet Sarmīte mūs tik amizanti sagaidīja, ka viss nogurums pazuda. Pirmais nāk apsveicināties suns, tad parādās Sarmīte – “ŪJA ŪJA, kas ta te man sabraukuši?” Pēc īsas vārdu pārmīšanas ejam skatīt briežus. Nu, mīļie, ieraugi vienu, bet pēc sekundes zeme norīb un pēc saimnieces īpašā sauciena viss bars – lieli un mazi – skrien uz mūsu pusi.
degustējam vīnu
Labi, ka žogs mūs šķir. Dažiem ragi tik lieli, ka brīnums, kā viņi uz priekšu tiek. Riesta laikā esot lielās cīņas un tad lielie ragi nolūzt. Papriecājamies par skaistajiem dzīvniekiem, pabarojam ar iedotajiem burkāniem un ļaujam briežiem baudīt mierīgi pusdienas. Sarmīte aicina arī mūs uz pusdienām, bet esot jānopelna.
Kā? Vispirms mājas vīna degustācija – bet katrai grupai vai nu jānodzied, jāskaita panti, var uzdejot. Visu izpildām, pa piņģerotam pirms maltītes vīna un pie galda. Galds klāts kā goda galds – pašu cepta maize, uz ugunskura vārīta zupa. Ēd cik gribi! Garda!!! Pēc ieturēšanās Sarmīte piedāvā dažādas pašas ar mīļvārdiņiem gatavotas smēres un krēmus, medu. Katrs dāvanā saņem paciņu ar tēju, bet ne parastu – ar novēlējumu! Cik mīļi! Lai punčos gardumi nosēžas-mazliet pastaigājam pa pagalmu- daudz skaistu puķu, zosis, ponijs ar mums grib biedroties, suns luncinās apkārt. Atvadāmies ar jokiem un dodamies uz Limbažiem.
Sudraba muzejs atrodas pilsētas centrā. Maza pastaiga pa pilsētu un ejam skatīt darinājumus no sudraba. Dažs darbs ir tik skaists, ka acis žilbst. To visu veicis sudrabkalis Auzers. Par muzeju un tā darbību mums pastāsta puisis, kurš arī šeit strādā kopā ar sudrabkali. Stāsts par katru darbu ir interesants un aizraujošs. Daži no mums nopirka sudraba gabaliņus, lai mājās gatavotu sudraba ūdeni, kas ir ļoti vajadzīgs mūsu veselībai. Iznīdē baktērijas.
viens no skaistumiem
kopbilde pie sudraba muzeja
Skat! -jau diena uz otru pusi iet! Dodamies uz Tūjas jūrmalu. Turpat mazajos veikaliņos var nopirkt padzerties, saldējumu, vai apēst līdzpaņemtās sviestmaizes. Tā mazliet ieturamies un aidā! uz jūru. Daži pamanījās aiziet līdz alām. Daži atvēsināja kājas jūrā, citi paspēja nopeldēties. Vispār izklīda kur kurais kā jēri tikuši brīvībā. Tā svaigu jūras gaisu saelpojušies un bildes safotografējuši, dodamies uz Rīgas pusi.
Ir labi veldzēties atmiņās par skaisti aizvadītu dienu! Cits citu labāk iepazīstam, varam kādas tēmas kopīgi parunāt.
PIEVIENOJIES ARĪ TU! BRAUKSIM un BAUDĪSIM SKAISTUMU KOPĀ!
P.S. Te bildes no mūsu brauciena.
